Kvantu Visums un sinhronitāte - Antropiskais skatījums uz cilvēka klātbūtni Visumā. Nozīmīgas sakritības. Kolektīvā bezapziņa. Pandēmiju loma cil-vēka evolūcijas ceļā. #837317

1530. gadā slavenais Verones humānists un zinātnieks Džirolamo Frakastoro publicēja vienu no saviem pazīstamākajiem darbiem, atbalstot "seminaria" teoriju, ļoti mazus dzīvus orgānus, kas piedalās universālajā pašizrašanās un pašiznīcināšanās procesā. Pēc Frakastoro domām, viss notiek spontānas rašanās un izplatīšanās procesā nevietā, pasaules dvēselē. Tāpēc Frakastoro apvieno patogēnu zinātnisko jēdzienu ar globāli savstarpēji saistīta kosmosa filozofisko koncepciju, kurā notikumi līdzās pastāv saskaņā ar "sympathia rerum" saikni, mistisku pievilcību starp materiālajām lietām un to intīmo būtību.
Pārsteidzoši, ka piecus gadsimtus vēlāk kvantu fizika, pamatojoties uz zinātnisku pamatojumu, ierosina tāda Visuma koncepciju, kurā katra daļiņa ir saistīta ar visām pārējām, saiknē, kas pārspēj visus klasiskās fizikas likumus. Šajā kontekstā visas lietas saplūst lielā kosmiskās sinhronitātes plānā. Vai ir iespējams katru priekšmetu un katru notikumu ievietot iepriekš noteiktā zīmējumā? Tas noteikti ir iespējams sinhronizētas pieejas ietvaros. Sinhroniskums, sākot no Karla Junga sākotnējās domas, izseko evolūcijas projekta līnijām, kas pavada cilvēci uz maksimālo pašapziņas līmeni. Šajā ceļā katrs sinhrons notikums, piemēram, epidēmiju virkne, kas piemeklējušas pēdējos gadu desmitus, atstāj nejaušības robežas un iegūst skaidri noteiktu nozīmi cilvēku sugas un katras dzīvās būtnes vēsturē. Sinhroniskums šķērso katra no mums dzīvi, lai apstiprinātu, ka nekas nav nejaušības sastāvdaļa, bet viss rodas neaptveramā varbūtību tīklā.